Ģeogrāfija
Īrijas sala atrodas pašos Eiropas ziemeļrietumos.
Platība: 70,282 km2 [Ziemeļīrija: 14,139 km2].
Klimats
Golfa straumes un valdošo dienvidrietumu vēju ietekmē klimats visā valstī ir vienmērīgs un temperatūra ir diezgan līdzīga. Aukstākie mēneši ir janvāris un februāris, kad vidējā gaisa temperatūra dienā ir no 4°C līdz 7°C, un siltākie mēneši ir jūlijs un augusts, (no 14°C līdz 16°C). Gadījumi, kad gaisa temperatūra ir zemāka par -10°C vai augstāka par 30°C, reģistrēti ļoti reti.
Zemienēs vidējais nokrišņu daudzums gadā ir no 800mm līdz 1200mm, bet dažos austrumu apgabalos tas ir mazāks par 750mm, turpretī atsevišķos rietumu apgabalos vidējais nokrišņu daudzums var sasniegt 1500mm. Kalnainos apgabalos vidējais nokrišņu daudzums gadā var pārsniegt 2000mm.
Iedzīvotāju skaits
4,5 miljoni
Vairāk informācijas var iegūt Īrijas centrālajā statistikas birojā; www.cso.ie
Valoda
Angļu valoda ir otrā oficiālā valoda Īrijā, bet tā ir darbā lietojamā valoda ārpus ķeltu apgabaliem, kur runā īru valodā.
Reliģija
Īrijas konstitūcija visiem iedzīvotājiem garantē ticības brīvību un brīvu reliģisko dzīvi.
Politika
1921.gada decembrī tika parakstīta angļu - īru vienošanās, kuras rezultātā 26 grāfistes ieguva neatkarību kā Brīvās Īrijas Valsts. Sešas Ulsteras grāfistes 1920.gadā Belfāstā nodibināja pašas savu parlamentu un palika Apvienotās Karalistes sastāvā. 1937.gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. Otrā pasaules kara laikā Īrija saglabāja neitralitāti. 1949.gadā tika nodibināta Īrijas Republika. 1995.gadā Īrija iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijā, bet 1973.gadā Īrija kopā ar Apvienoto Karalisti un Dāniju pievienojās Eiropas Ekonomiskajai Kopienai.
Ekonomika
Īrija, kuras ekonomika ir vērsta uz starptautisko tirdzniecību ar mazu vietējo tirgu, ir ļoti atkarīga no starptautiskās tirdzniecības. Īrijas tirgus tiek regulāri minēts kā viens no atvērtākajiem tirgiem pasaulē, un tam ir augsti reitingi globalizācijas indeksos. Periodā no 1996. līdz 2007. gadam Īrijas NKP strauji pieauga – vidēji par 7% gadā, padarot to par visstraujāk augošo ekonomiku ES. Taču 2008. gadā sekoja dramatiskas izmaiņas un Īrijas ekonomikā gada pirmajā pusē oficiāli iestājās lejupslīde. Četrus gadus pēc recesijas sākšanās joprojām nav neapšaubāmu liecību par to, ka ekonomika atgūtos. Lai gan neto eksports turpina pieaugt, ar to nepietiek, lai kompensētu ilglaicīgo vietējā pieprasījuma pavājināšanos. Eirozonas un vietējā finanšu krīze turpina iespaidot gan vietējo, gan eksporta tirgu. Saskaņā ar aplēsēm 2012. gadā IKP (pēc Centrālās bankas datiem) pieauga par aptuveni 0.7% un NKP par 1,5%. Prognozētais IKP pieaugums par aptuveni 1,3% 2013. gadā un par 2,5% 2014. gadā liecina par cerībām, ka vietējās ekonomikas aktivitāte pakāpeniski stabilizēsies un ārējais pieprasījums nākamgad uzlabosies. Šīs prognozes ir pakļautas būtiskam riskam galvenokārt saistībā ar ārējo pieprasījumu, kurš visticamāk paliks par galveno izaugsmes dzinēju pie prognozētā horizonta.